koijots
koijots vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | koijots | koijoti |
| Ģen. | koijota | koijotu |
| Dat. | koijotam | koijotiem |
| Akuz. | koijotu | koijotus |
| Lok. | koijotā | koijotos |
1.Suņu ģints suga ("Canis latrans"), par vilku mazliet mazāks dzīvnieks ar pelēkbrūnu apspalvojumu; izplatīts gk. Ziemeļamerikā, visbiežāk prērijās.
2.joma: mitoloģija Viens no populārākajiem Ziemeļamerikas pirmiedzīvotāju mītiskajiem tēliem, bieži figurē mītos kā viltīgs krāpnieks.
Avoti: SV99, PmV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Teritorijas, no kurām tiek aizdzīti vilki, uzreiz ieņem koijoti.
- Koijotus ir grūti dabā pamanīt, toties tos var bieži sadzirdēt.
- Sarkanajam vilkam ģenētiski ir gan pelēkā vilka, gan koijota iezīmes.
- Tie ir klinšu ērglis, rūsganais lūsis, puma un koijots.
- Garastes zebiekstes ienaidnieki dabā ir pūces, koijoti un lielas čūskas.