kohiponīms
kohiponīms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecībaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kohiponīms | kohiponīmi |
| Ģen. | kohiponīma | kohiponīmu |
| Dat. | kohiponīmam | kohiponīmiem |
| Akuz. | kohiponīmu | kohiponīmus |
| Lok. | kohiponīmā | kohiponīmos |
Viens no diviem vai vairākiem paralēliem (viena hiperonīma) hiponīmiem, blakusjēdziena nosaukums.
Avoti: VsV