koeksistēt
Lietojuma biežums :
koeksistēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | koeksistēju | koeksistējam | koeksistēju | koeksistējām | koeksistēšu | koeksistēsim |
| 2. pers. | koeksistē | koeksistējat | koeksistēji | koeksistējāt | koeksistēsi | koeksistēsiet, koeksistēsit |
| 3. pers. | koeksistē | koeksistēja | koeksistēs | |||
Pavēles izteiksme: koeksistē (vsk. 2. pers.), koeksistējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: koeksistējot (tag.), koeksistēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: koeksistētu
Vajadzības izteiksme: jākoeksistē
Eksistēt, būt, pastāvēt vienlaikus (ar ko citu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja pretēji domāšanas modeļi mierīgi koeksistē, tad apziņā tie tiek atšķelti viens no otra.
- Dabā pastāv arī simbiozes princips, kad dažādas būtnes koeksistē konstruktīvi un abpusēji izdevīgi sadarbojoties.
- Sešus gadus veciem bērniem idejas par maģisko un fizikālo kauzalitāti koeksistē balansā, nevienai pusei neņemot pārsvaru.
- Racionālā un iracionālā puse koeksistē cilvēka prātā visās attīstības stadijās, no bērna līdz pieaugušam [Subbotsky, 2010; 134.lpp.].
- Uz vardarbību noskaņota islāma eksistenci MagnisSuseno negrib noliegt, “ bet musulmaņu vairākumam vienmēr piemita spēja pavisam normāli koeksistēt ar citām reliģijām”146.