kodaļa1
kodaļa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kodaļa | kodaļas |
| Ģen. | kodaļas | kodaļu |
| Dat. | kodaļai | kodaļām |
| Akuz. | kodaļu | kodaļas |
| Lok. | kodaļā | kodaļās |
1.Vērpšanai sagatavots (linu, pakulu, vilnas u. tml.) šķiedru kopums.
2.apvidvārds Kaut kas kupls, apjomīgs, arī izspūris.
Avoti: LLVV, TlV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- pieliecos biļešu kases lodziņam un jautāju sarkanu matu kodaļai.
- Jā, tas tev nav kodaļu plucināt," viņš nomurmināja sev zem deguna. "
- Linu un vilnas kodaļas, ar kurām bārenes pievērpa prinčus, Noa saskaitīja kādas piecas.
- Jana iegulda galvu meitēnam klēpī un ļauj dzīvoties pa savu kodaļu, cik vien tīk.
- Mūsu tīkli klāj debesjumu, tie ir kā mežs, blāva matu kodaļa, kas uzsūc dzīvību.