košļāt
košļāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | košļāju | košļājam | košļāju | košļājām | košļāšu | košļāsim |
| 2. pers. | košļā | košļājat | košļāji | košļājāt | košļāsi | košļāsiet, košļāsit |
| 3. pers. | košļā | košļāja | košļās | |||
Pavēles izteiksme: košļā (vsk. 2. pers.), košļājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: košļājot (tag.), košļāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: košļātu
Vajadzības izteiksme: jākošļā
1.Smalcināt ar zobiem, jaukt ar siekalām (barību) mutē, gatavojot (to) rīšanai.
1.1.intransitīvs
1.2.Vairākkārt kost (ko), piemēram, sasprindzinājumā, nervozējot; kodīt.
1.3.Vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem; kodīt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Protams, es to informāciju košļāju un pēc tam spļauju ārā…
- Ticiet vai ne, bet košļājamās gumijas košļāšana spēj uzlabot atmiņu.
- Protams, ka košļājamās gumijas nesmādē gan pīpētāji, gan nepīpētāji.
- Martinoss ilgi košļāja pēdējo picas gabala kumosu, līdz beidzot turpināja:
- Piemēram — zobu pastu, košļājamo gumiju un sūkājamo ledeņu ražošanā.