kočiņš
kočiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kočiņš | kočiņi |
| Ģen. | kočiņa | kočiņu |
| Dat. | kočiņam | kočiņiem |
| Akuz. | kočiņu | kočiņus |
| Lok. | kočiņā | kočiņos |
1.sarunvaloda Kortelītis, kočiņa.
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpat galdā kočiņš, bet desu vietā — sautēti kāposti.
- Zem apdeguša ķiršu koka sēž trīs saulesbrāļi un tukšo kočiņu.
- Eizens uzlej lielā glāzē krietnu šķipsnu Ķīnas tējas un no kočiņa rakstāmgalda atvilktnē pielej klāt ko stiprāku.
- Ielēja kočiņā.