knābāt
knābāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | knābāju | knābājam | knābāju | knābājām | knābāšu | knābāsim |
| 2. pers. | knābā | knābājat | knābāji | knābājāt | knābāsi | knābāsiet, knābāsit |
| 3. pers. | knābā | knābāja | knābās | |||
Pavēles izteiksme: knābā (vsk. 2. pers.), knābājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: knābājot (tag.), knābāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: knābātu
Vajadzības izteiksme: jāknābā
1.Tvert ar knābi un rīt (parasti barību); drupināt, vairākkārt sitot, cērtot, arī plēšot ar knābi.
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Ēst (par cilvēkiem).
2.Vairākkārt knābt1.
2.1.intransitīvs
2.2.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Vairākkārt teikt (kādam) ko asu, dzēlīgu.
3.apvidvārds Intensīvi strādāt.
Avoti: LLVV, EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču Bartolomejs knābāja kā knābājis, nepievērsdams atbraucējiem ne mazāko uzmanību.
- Vistas knābā savas māsas ķeskas un mirkšķina apaļu, stulbu aci.
- Bet divdesmit metrus tālāk seši dzīvi baloži knābā drupačas no zemes.
- Pie galda Oskars negribīgi knābāja savus olainos makaronus un pusi atstāja nenoēstu.
- Tie knābā ogas no galotnītēm, kuras vectētiņš nevar aizsniegt.