knukstēt
knukstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | knukstu | knukstam | knukstēju | knukstējām | knukstēšu | knukstēsim |
| 2. pers. | knuksti | knukstat | knukstēji | knukstējāt | knukstēsi | knukstēsiet, knukstēsit |
| 3. pers. | knukst | knukstēja | knukstēs | |||
Pavēles izteiksme: knuksti (vsk. 2. pers.), knukstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: knukstot (tag.), knukstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: knukstētu
Vajadzības izteiksme: jāknukst
1.Kunkstēt.
2.apvidvārds Kaut ko bezjēdzīgu vai citiem nepatīkamu runāt.
Avoti: LLVV, EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mazais bebis dudina un knukst, ticis Antonijas rokās pliks un brīvs.
- Viņa piekļāva saraudāto seju Skellas matiem un knukstēja:
- Es nevaru viņu izturēt, izturēt nevaru viņas mūžīgo čīkstuļošanu,” Villijs knukstēja, un aukstais ūdens ritēja pār viņa vaigiem kā milzu asaras, kā milža asaras.
- Ja Vašingtons jau nēsājas pagalmā, knukstēdams un putekļus šķiezdams, par garām tikšanu pat nedomā.
- Ko jūs mani te visi abižojiet"knukst Gladiola.