knubināt
knubināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | knubinu | knubinām | knubināju | knubinājām | knubināšu | knubināsim |
| 2. pers. | knubini | knubināt | knubināji | knubinājāt | knubināsi | knubināsiet, knubināsit |
| 3. pers. | knubina | knubināja | knubinās | |||
Pavēles izteiksme: knubini (vsk. 2. pers.), knubiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: knubinot (tag.), knubināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: knubinātu
Vajadzības izteiksme: jāknubina
1.Knibināt.
1.1.Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš jau bija beidzis brokastot un arī knubināja vaļā Silk Cut paciņu.
- Mēs malkojam kafiju un knubinām bulciņas, ko esam dabūjuši.
- Mirgulis knubina savu jostu, bet nedveš ne zilbi.
- Jums patiks, kā mīļotais, maigi laizot un knubinot, virzās no jūsu vēdera uz krūtīm.
- Šie cilvēki vairījās iet uz Sniegaviju bez vajadzības, no darba brīvajā laikā viņi sēdēja savās būdās vai bija satupušies ap tām, kaut ko knubinādami, labodami vai lāpīdami.