knopis
knopis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | knopis | knopji |
| Ģen. | knopja | knopju |
| Dat. | knopim | knopjiem |
| Akuz. | knopi | knopjus |
| Lok. | knopī | knopjos |
1.Lupatiņā ietīta rupjmaize ar cukuru, ko dod zīst zīdainim; knupis.
2.apvidvārds Uzsists zilums, uzpampums.
Avoti: ĒiV, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja kādreiz kāds skaudīgām acīm lopu apskata , tad vajag paņemt no nobūrēja kādu knopi jeb kādu citu nieciņu , kā tas nemana , un parakt to zem kūts sliekšņa , kur govij jāiet pāri
- knopis