kniest1
kniest 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kniešu | kniešam | kniesu | kniesām | kniesīšu | kniesīsim |
| 2. pers. | knies | kniešat | kniesi | kniesāt | kniesīsi | kniesīsiet, kniesīsit |
| 3. pers. | knieš | kniesa | kniesīs | |||
Pavēles izteiksme: knies (vsk. 2. pers.), kniesiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kniešot (tag.), kniesīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kniestu
Vajadzības izteiksme: jāknieš
1.Kņudēt un sūrstēt.
1.1.Izraisīt kņudēšanas, niezēšanas sajūtu.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Krūze iesmejas, sniegdams viņai roku, kuras delna vēl taisni knieš pēc tās pļaukas.
- Un tieši tāpēc, ka tā neaptverama un vārdos neformulējama, tā mani kā rakstnieku knieš.
- Tetovējums uz muguras kniesa arvien stiprāk.
- Noskalo nost, izķemmē laukā kā utis, kā gnīdas, ja tev knieš apkārtējo virsū neskatošie skatieni!
- Viņas baltās, pusgarās zeķes bija salijušas un nu sāka kniest, tādēļ viņa pakasīja kreisās kājas stilbu.