knibulis
knibulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | knibulis | knibuļi |
| Ģen. | knibuļa | knibuļu |
| Dat. | knibulim | knibuļiem |
| Akuz. | knibuli | knibuļus |
| Lok. | knibulī | knibuļos |
Neliels izcilnis; sīka detaļa (priekšmetam).
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet mēs varam izvēlēties citu augstumu ar knibuli viduskonsolē.”
- Vēl jau visur kloķus un knibuļus neesmu paspējis salikt.
- „Sievišķiem ir visādi knibuļi!”
- Šīs brilles pamatā ir ar tiem knibuļiem uz deguna, citiem tie nepatīk, tas viss ir jāizsver, pamāca speciāliste.
- Tīkliņzeķes un zeķes visās varavīksnes krāsās, platas ādas jostas, adītas cepures, somiņas – groziņi, somiņas ar lielām metāla sprādzēm un dažnedažādiem knibuļiem.