knibināt
knibināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | knibinu | knibinām | knibināju | knibinājām | knibināšu | knibināsim |
| 2. pers. | knibini | knibināt | knibināji | knibinājāt | knibināsi | knibināsiet, knibināsit |
| 3. pers. | knibina | knibināja | knibinās | |||
Pavēles izteiksme: knibini (vsk. 2. pers.), knibiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: knibinot (tag.), knibināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: knibinātu
Vajadzības izteiksme: jāknibina
1.Vairākkārt viegli skart (ko) ar pirkstiem (piemēram, burzot, grozot).
1.1.Ar piepūli raisīt, censties attaisīt (ko).
1.2.Aizskarot, burzot mazliet drupināt, plūkāt u. tml.
1.3.Ēst (lēni, pa mazām daļām).
1.4.Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- čiupinetis ( knibināt, grābstīties)" ( LKŽ III 411).
- Pāris ir apvienojies, kad abi viens otram tīra un knibina spalviņas.
- Sejas aiztikšana, knibinot kādu izsitumu vai vienkārši pieskaroties ādai, notiek neapzināti.
- Man patika knibināt sūnu no tolaik neizprotamajām rakstu zīmēm.
- Kristīne paskatījās Diānā, kura knibināja no papīrīša konfekti.