knapināt
knapināt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | knapinu | knapinām | knapināju | knapinājām | knapināšu | knapināsim |
| 2. pers. | knapini | knapināt | knapināji | knapinājāt | knapināsi | knapināsiet, knapināsit |
| 3. pers. | knapina | knapināja | knapinās | |||
Pavēles izteiksme: knapini (vsk. 2. pers.), knapiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: knapinot (tag.), knapināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: knapinātu
Vajadzības izteiksme: jāknapina
Censties izdot, izlietot iespējami maz (piemēram, naudas, kāda materiāla).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Istaba / ceļš uz darbu / darbs / bode / knapinošs mielasts / istaba.
- Arī knapinās ar ēdienu, un mans piens ir topā - gan dienā, gan naktī.
- Šajā pētījumā pensionāri kā grupa ir raksturoti kā vieni no „ dzīves pabērniem”, „ kuri joprojām „ izdzīvo”, knapinās, nevar savilkt galus, izjūt nepārtrauktas grūtības un nevar baudīt pilnvērtīgu dzīvi.”
- Pirmās vasaras, kad Māra bija maza, mēs braucām šurp trijatā, bieži knapinot naudu īrei, un nonācām vietās, kas atskatoties šķiet smacīgi skumjas, taču tolaik, kad tajās dzīvojām, tām lielākoties nebija ne vainas.
- Knapini