Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sieva piecēlās no knūpus sēdēšanas, notrauca iedomātās svārku krokas un sāka rādīt.
- Klūp āksti knūpus, kūleņo un lēš: Kas latvju vienību lai iedragātu?
- Meitene, kas bija viņu šurp atvedusi, tagad sēdēja nojumē, turpat knūpus nometusies veča, atspiedusi muguru pret sienu, tina iezemiešu papirosus.
- Tev nebija jātup knūpus kā putnam uz nedroša zara pārlādētā laivā, kas turas vienu dēli virs ūdens, kur deķis saplūst ar ūdens virsmu, pie zoda pievilktiem ceļiem starp raudošiem bērniem, vemjošām sievām, drūmiem, apātijas pārņemtiem vīriem, kad viļņi met laivu te dziļi kā akā, te uzsviež spicā galotnē, apšļācot tevi slapju un aukstu līdz ādai.
- Sarkans, zils, zelts — aina likās tāda kā slāviska, liekti kupoli un ķeburaini uzraksti, saules gaisma krita uz akmens grīdas plāksnēm — uz tām man pie kājām knūpus gulēja kāds nīkulīgs vīrelis.
