knēdelis
knēdelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | knēdelis | knēdeļi |
| Ģen. | knēdeļa | knēdeļu |
| Dat. | knēdelim | knēdeļiem |
| Akuz. | knēdeli | knēdeļus |
| Lok. | knēdelī | knēdeļos |
No vārītu kartupeļu masas vai mīklas pagatavota liela, parasti pildīta, klimpa.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kāds knoblohs apžēlojās par kailo knēdeli un izsniedza viņam savus vecos svārkus.
- – Ko tad jūs te tā darāt, knēdeļa kungs?
- Arī knēdelis bija te un mirdzošām acīm vērās Radziņā.
- Mazais knēdelis neviltotā sajūsmā iekliedzās: « Urā!»
- Kaut kur apakšā vaimanāja nelaimīgais knēdelis, kam burzmā visu laiku kāds uzkāpa virsū.