klupt
klupt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | klūpu | klūpam | klupu | klupām | klupšu | klupsim |
2. pers. | klūpi | klūpat | klupi | klupāt | klupsi | klupsiet, klupsit |
3. pers. | klūp | klupa | klups |
Pavēles izteiksme: klūpi (vsk. 2. pers.), klūpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klūpot (tag.), klupšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kluptu
Vajadzības izteiksme: jāklūp
1.Strauji, pēkšņi svērties uz priekšu (piemēram, aizķeroties kājai, sākot slīdēt) – par cilvēkiem.
Stabili vārdu savienojumiKlupdams krizdams.
- Klupdams krizdams — 1. Lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet; klupšus krišus2. Saka, ja kāds strādā pāri spēkiem
1.1.Par dzīvniekiem.
2.Strauji virzīties (kur zemāk), strauji liekties (uz priekšu).
2.1.Strauji virzīties uz priekšu un tvert.
3.sarunvaloda Uzbrūkot strauji tuvoties, virzīties klāt.
3.1.Par dzīvniekiem.
Stabili vārdu savienojumiKlupt krāgā; lēkt krāgā; mesties krāgā. Uz deguna krizdams; uz deguna klupdams.
- Klupt krāgā; lēkt krāgā; mesties krāgā vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, frazeoloģisms — fiziski ietekmēt, uzbrukt; pārmest
- Uz deguna krizdams; uz deguna klupdams sarunvaloda, frazeoloģisms — saka, ja kāds ļoti daudz, pāri saviem spēkiem strādā fizisku darbu
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Klupdami un slīdēdami devāmies uz mašīnu, lai apciemotu otro pieturvietu.
- Atcerieties par savu padomju cilvēka prestižu – neklūpiet virsū ēdienam.”
- Tā vairākas reizes viens otrs klūp, un beigās viss kārtībā.
- Tie grīļodamies lēca zemē, krita, klupa un vaimanāja.”
- Zirgs klupa ar purnu sniegā un skaļi sprausloja, galvu kratīdams.