klupināt1
klupināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | klupinu | klupinām | klupināju | klupinājām | klupināšu | klupināsim |
| 2. pers. | klupini | klupināt | klupināji | klupinājāt | klupināsi | klupināsiet, klupināsit |
| 3. pers. | klupina | klupināja | klupinās | |||
Pavēles izteiksme: klupini (vsk. 2. pers.), klupiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klupinot (tag.), klupināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klupinātu
Vajadzības izteiksme: jāklupina
1.Panākt, ka (kāds) klūp, piem., aizliekot tam priekšā kāju, nūju.
2.apvidvārds Atkārtoti klupt, streipuļot.
3.apvidvārds Auļos jājot censties apturēt zirgu.
Avoti: MLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neklupināt, neķerstīt spēlētāju muļķīgās situācijās, kas nāk komandai tikai par sliktu.
- Tiesa, arī tas palika nerealizēts, tāpat kā nākamais, kad klupināts tika Videls.
- Savukārt pati karstasinīgākā epizode bija perioda priekšpēdējā minūtē, kad pretuzbrukumā Maksimu Maminu klupināja Tims Sestito.
- Jau pašā trešās trešdaļas sākumā " Avangard" nopelnīja vēl vienu vairākumu, jo pretuzbrukumā klupināts tika Terijs Galjardi.
- Pašu Laimu klupināsi.