kluknēt1
Lietojuma biežums :
kluknēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, intransitīvs
Locīšana
kluknēt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, intransitīvs
Locīšana
1.Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī; kruknēt, kuknēt.
2.Glūnēt.
Avoti: LLVV, MalV
Korpusa piemēri