kluknēt1
kluknēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kluknēju | kluknējam | kluknēju | kluknējām | kluknēšu | kluknēsim |
| 2. pers. | kluknē | kluknējat | kluknēji | kluknējāt | kluknēsi | kluknēsiet, kluknēsit |
| 3. pers. | kluknē | kluknēja | kluknēs | |||
Pavēles izteiksme: kluknē (vsk. 2. pers.), kluknējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kluknējot (tag.), kluknēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kluknētu
Vajadzības izteiksme: jākluknē
kluknēt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kluknu | kluknam | kluknēju | kluknējām | kluknēšu | kluknēsim |
| 2. pers. | klukni | kluknat | kluknēji | kluknējāt | kluknēsi | kluknēsiet, kluknēsit |
| 3. pers. | klukn | kluknēja | kluknēs | |||
Pavēles izteiksme: klukni (vsk. 2. pers.), klukniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kluknot (tag.), kluknēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kluknētu
Vajadzības izteiksme: jāklukn
1.Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī; kruknēt, kuknēt.
2.Glūnēt.
Avoti: LLVV, MalV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tur patiešām kluknēja Dāvis, un viņa seja bija slapja no asarām.
- Jaspers kluknēja kā maza nelaimes čupiņa, dziļi iegrimis krēslā.
- Uz gaiteņa grīdas abas bija sakritušas un kluknēja ne vairāk par pāris sekundēm.
- Klusi un garlaicīgi kluknējot pie stellēm, klanoties virs grāmatas, knakstoties siena pļavā.
- Dzīvot godgalā vai kluknēt patrepē.