klucītis
klucītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klucītis | klucīši |
| Ģen. | klucīša | klucīšu |
| Dat. | klucītim | klucīšiem |
| Akuz. | klucīti | klucīšus |
| Lok. | klucītī | klucīšos |
1.Dem. → klucis1.
2.Kokmateriāls – tēsts, skaldīts neliels, bet samērā masīvs koka gabals.
3.Kubveida rotaļlieta.
4.Tamborēts četrstūrains gabals.
Avoti: LLVV, KnV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kompānija jautri čaloja un izspēlēja arī galda spēli ar koka klucīšiem.
- Aptuveni gada vecumā bērns var citu uz cita sakraut trīs klucīšus.
- Sarkanos klucīšus liekam pie lāča, zaļos pie zaķa un līdzīgi.
- Vēl interesanti ir izgatavot atbilstošās krāsas kastītes, kurās sarindot klucīšus.
- Bērniņam ir ļoti noderīgi vingrināties šķirot klucīšus pēc krāsas vai lieluma.