kluburot
kluburot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kluburoju | kluburojam | kluburoju | kluburojām | kluburošu | kluburosim |
| 2. pers. | kluburo | kluburojat | kluburoji | kluburojāt | kluburosi | kluburosiet, kluburosit |
| 3. pers. | kluburo | kluburoja | kluburos | |||
Pavēles izteiksme: kluburo (vsk. 2. pers.), kluburojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kluburojot (tag.), kluburošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kluburotu
Vajadzības izteiksme: jākluburo
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atkritējs sāka saprast, kā Sirmais spēja kluburot uz priekšu slims, nespēcīgs un dulns.
- un notēmēju objektīvu, norīdams asaru, – nez kāpēc nekas cits tajās dienās mani neaizķēra tik pamatīgi kā tieši vecenītes, tās, kuras dienu un nakti kluburoja uz Maidanu, kājām slīdot krauji lēzenajās ieliņās, nesa uz telšu pilsētiņu visu savu ar trūcības smaku pievilkušos mantību: adītas šalles un zeķes no vecām kumodēm, dažus tīrā lakatiņā ietītus karstus kartupeļus, kurus komandanti no viņām pieņēma gandrīz svinīgi, lai gan pirms brīsniņa bija burtiski lūgušies dāmītes ūdeļādas kažokos un franču restorāna īpašnieku, kurš bija piebraucis ar lendroveru, kam bagāžnieks piekrauts ar pusdienām: ļaudis, nenesiet vairāk ēdamo, vairs nav kur likt!...