klučks
klučks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | klučks | klučki |
Ģen. | klučka | klučku |
Dat. | klučkam | klučkiem |
Akuz. | klučku | klučkus |
Lok. | klučkā | klučkos |
Klimpa, ķiļķens.
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sasastreid reizi valns ar cylvāku , kurs nu jīm var apēst vairuok klučku
- VaIns tikai breinuojas , kur cylvāks var apēslt tik daudzi klučku
- Kad audeklu beidzot aust , tad klučku putra jāvārot , jo tad varot vairāk gabalu izšūt
- Pīād klučku un atsagulst
- Izstādē var izlasīt arī senu ēdienu receptes, un apmeklētāji uzzinās, kā kādreiz gatavoja kartupeļu klimpas un klučkas, vārīja ābolu zupu.