klinčot
klinčot apvidvārds
1.Klibot.
2.Klaiņot no vienas vietas uz citu, lai kaut ko ieēstu un iedzertu.
Avoti: Sin, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču tad Maiks, būdams pieredzējis pretinieks, sāka " klinčot", ko gan mēs arī bijām rēķinājušies, un neļāva Mairim strādāt.