klinkšķēt
klinkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | klinkšķu | klinkšķam | klinkšķēju | klinkšķējām | klinkšķēšu | klinkšķēsim |
| 2. pers. | klinkšķi | klinkšķat | klinkšķēji | klinkšķējāt | klinkšķēsi | klinkšķēsiet, klinkšķēsit |
| 3. pers. | klinkšķ | klinkšķēja | klinkšķēs | |||
Pavēles izteiksme: klinkšķi (vsk. 2. pers.), klinkšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klinkšķot (tag.), klinkšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klinkšķētu
Vajadzības izteiksme: jāklinkšķ
Radīt paklusu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ir bijis tā ka stāv durvis, pēkšņi - klinkšķ, atnāk vaļā!