klepot
klepot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | klepoju | klepojam | klepoju | klepojām | klepošu | kleposim |
| 2. pers. | klepo | klepojat | klepoji | klepojāt | kleposi | kleposiet, kleposit |
| 3. pers. | klepo | klepoja | klepos | |||
Pavēles izteiksme: klepo (vsk. 2. pers.), klepojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klepojot (tag.), klepošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klepotu
Vajadzības izteiksme: jāklepo
1.Būt tādam, kam izraisās klepus; radīt klepum raksturīgas skaņas.
3.sarunvaloda Radīt ar darbības traucējumiem saistītus trokšņus (par mehānismiem).
Avoti: LLVV, SLG
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikpat labi plaušu karsoņa slimniekam var sacīt – saņemies, neklepo!
- Varbūt šahisti pa mīldonātam ierauj, lai pie galdiņa daudz neklepotu?
- "Nakti esmu pārlaidusi bez smakšanas lēkmēm, lai gan klepoju.
- Jāizvairās no kontakta ar “ šķaudošiem un klepojošiem vīrusu izplatītājiem”.
- Tie smēķē kāpņu telpā, kur kraukājas, spļauda, klepo.