kleivs
Lietojuma biežums :
kleivs apvidvārds
Greizs, šķībs.
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- sakne *klei-, *kli- un saista tos ar liet. kleīvas, klyvas 'līkkājains', klišas " līkkājains', latv. kleivs, kleins, klejš ' līk(kājains)', kluins 'šķībs, greizs, līkkājains, vājš", liet. klypti 'sašķiebties" u. c, taču pieļauj iespēju, ka liet. klibas, kurš vismaz ar nozīmi 'līkkājains' pieder iepriekšminētajai saknei, varētu būt radies, tai saplūstot ar citu, onomatopoētisku etimoloģisko ligzdu, kurā ietilpst, piemēram, liet. klabēti 'klabēt, klaudzēt" ( F r a e n k el LEW I 267-268), latv. klabēt, klabināt, klambāt, - uōt 'neveikli, lempīgi iet', klemberēt 'klaiņot, vilkties", senpr.