kleita
kleita sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kleita | kleitas |
Ģen. | kleitas | kleitu |
Dat. | kleitai | kleitām |
Akuz. | kleitu | kleitas |
Lok. | kleitā | kleitās |
Sieviešu tērps, kura augšdaļa atbilst blūzei, apakšdaļa – svārkiem.
PiemēriRedzēju meiteni, kas gaišā balles kleitā sēdēja zālītē un šņukstēja.
- Redzēju meiteni, kas gaišā balles kleitā sēdēja zālītē un šņukstēja.
- — Kādu kleitu šūsim?
- Tajā laikā vēl nebija džinsas modē, tad bija parastie krekli un bikses, meitenēm – kleitas.
- Magdalēna zina, ka iesārtajā kleitā izskatās skaista.
Stabili vārdu savienojumiKleitas aste. Vienlaidu kleita.
- Kleitas aste sarunvaloda — dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi
- Vienlaidu kleita joma: apģērbi — kleita, kuras stāvs ir piegriezts no slejām visā ģērba garumā bez horizontāliem dalījumiem
Avoti: LLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit