kleberis
kleberis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kleberis | kleberi |
| Ģen. | klebera | kleberu |
| Dat. | kleberim | kleberiem |
| Akuz. | kleberi | kleberus |
| Lok. | kleberī | kleberos |
1.Nolietots, klabošs transportlīdzeklis, rati.
2.Izdilis, izļodzījies kabatas nazis.
Avoti: SiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- mnd 24 11 200 4 10 16 to kleberi jau tiesaam parveertee