klaušināt
klaušināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | klaušinu | klaušinām | klaušināju | klaušinājām | klaušināšu | klaušināsim |
| 2. pers. | klaušini | klaušināt | klaušināji | klaušinājāt | klaušināsi | klaušināsiet, klaušināsit |
| 3. pers. | klaušina | klaušināja | klaušinās | |||
Pavēles izteiksme: klaušini (vsk. 2. pers.), klaušiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klaušinot (tag.), klaušināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klaušinātu
Vajadzības izteiksme: jāklaušina
1.Vairākkārt, vairākiem jautāt, lai uzzinātu ko.
1.1.transitīvs Vairākkārt jautāt (kādam), lai uzzinātu ko.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad ir āķis lūpā — sākam meklēt, klaušināt, vākt informāciju.
- Vēlāk es ilgi klaušināju sevi — kāpēc viņa tomēr tik briesmīgi bija raudājusi?
- – Es to brīdi būtu uz Kurzemes braucis un pēc šā Kaubera klaušinājis.
- Betija par tādiem svētkiem nebija dzirdējusi un ņēmās klaušināt, kas darāms, kā darāms.
- Pērn 12. decembrī sasauktajā ārkārtas sēdē opozicionāri gribēja klaušināt Bemhenu par 2018. gada budžeta dotācijas izlietošanu.