klauvēt
klauvēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | klauvēju | klauvējam | klauvēju | klauvējām | klauvēšu | klauvēsim |
| 2. pers. | klauvē | klauvējat | klauvēji | klauvējāt | klauvēsi | klauvēsiet, klauvēsit |
| 3. pers. | klauvē | klauvēja | klauvēs | |||
Pavēles izteiksme: klauvē (vsk. 2. pers.), klauvējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klauvējot (tag.), klauvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klauvētu
Vajadzības izteiksme: jāklauvē
1.Sitot (piemēram, pie durvīm, loga, sienas), radīt troksni, lai signalizētu.
1.1.Radīt troksni, atsitoties pret ko (piemēram, par lietus lāsēm, krusas graudiem).
1.2.pārnestā nozīmē Vairākkārt vērsties (pie kāda), parasti ar lūgumu, aicinājumu.
2.parasti formā: trešā persona Strauji, spēcīgi pukstēt, pulsēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Veiksme, radošas izpausmes un izpriecas šogad klauvē pie tavām durvīm.
- Es skrēju, klauvēju pie vairākām kaimiņu durvīm, neviens neatbildēja.
- — Vai, klauvējot pie kādām durvīm, visas arī atver?
- ) Pašvaldībās, pie kuru durvīm šodien bija jāklauvē katram skolotājam.
- Jo pie viņiem klauvē tik daudz cilvēku no tik daudz federācijām,