klaudzeklis
klaudzeklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klaudzeklis | klaudzekļi |
| Ģen. | klaudzekļa | klaudzekļu |
| Dat. | klaudzeklim | klaudzekļiem |
| Akuz. | klaudzekli | klaudzekļus |
| Lok. | klaudzeklī | klaudzekļos |
1.Pie durvīm, vārtiem piekārts neliels metāla stienis ar paresninājumu vienā galā (pieklaudzināšanai).
2.apvidvārds Priekšmets, kas vējā klabinās.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ābjānas ēku vecās durvis ir rotātas ar antīkiem durvju klaudzekļiem, un katrām durvīm to ir divi: viens ir vīrišķais, nokarena puļķīša formā, otrs ir sievišķais, durvīm paralēla aplīša formā.