klankšķēt
klankšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | klankšķu | klankšķam | klankšķēju | klankšķējām | klankšķēšu | klankšķēsim |
| 2. pers. | klankšķi | klankšķat | klankšķēji | klankšķējāt | klankšķēsi | klankšķēsiet, klankšķēsit |
| 3. pers. | klankšķ | klankšķēja | klankšķēs | |||
Pavēles izteiksme: klankšķi (vsk. 2. pers.), klankšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klankšķot (tag.), klankšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klankšķētu
Vajadzības izteiksme: jāklankšķ
1.Klunkšķēt.
2.apvidvārds Ilgāku laiku riet.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Klankšķ pudele, Jānītis miegā viegli šņākuļo, bet skaņu nav.
- Katru gadu neilgi pirms pavasara sesijas fizmati un viņu draugi Fizmatdienu ietvaros dodas trīs dienu braucienā pa kādu no Latvijas skaistajām upēm ar smagām, klankšķošām somām un platiem smaidiem uz lūpām.