klandīties
klandīties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | klandos | klandāmies | klandījos | klandījāmies | klandīšos | klandīsimies |
| 2. pers. | klandies | klandāties | klandījies | klandījāties | klandīsies | klandīsieties, klandīsities |
| 3. pers. | klandās | klandījās | klandīsies | |||
Pavēles izteiksme: klandies (vsk. 2. pers.), klandieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klandoties (tag.), klandīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klandītos
Vajadzības izteiksme: jāklandās
1.Braucot (parasti ritmiski) kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām); arī klandēt.
Avoti: LLVV, SLG
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sadrūvējies, mūždien nošņurkušais puisis pēc tam nekautrēdamies saskaitīja litus, bet viņa klandījās pa mājas gaiteņiem kā rēgs.
- Lauku zēnam brauciens varēja kļūt par neaizmirstamu pārdzīvojumu, kā to liecina Plūdoņa tēlojums poēmā “ Atraitnes dēls”: “ Dzelzs rumaks sprauslā, zviedz; dzelzs rati klaudzot klandās, / Un tā kā sapnis nozib ceļmalā / Tilts, tacis, rejošs suns, gans, tērpies tēva skrandās, / Un virkne sievu linu gabalā.
- Riteņi klandījās.
- Vagons klandījās.
- Vagons klandījās un šūpojās.