klakstēt
klakstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | klakstu | klakstam | klakstēju | klakstējām | klakstēšu | klakstēsim |
2. pers. | klaksti | klakstat | klakstēji | klakstējāt | klakstēsi | klakstēsiet, klakstēsit |
3. pers. | klakst | klakstēja | klakstēs |
Pavēles izteiksme: klaksti (vsk. 2. pers.), klakstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klakstot (tag.), klakstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klakstētu
Vajadzības izteiksme: jāklakst
1.Klakšķēt.
2.Klukstēt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Varbūt tie ir sirdspuksti, ne dzelžu klaksti.
- Patiešām – žokļi bija tie, kas klakstēja, bet no rīkles vispār nenāca ne skaņas.
- Noklausāmies episkas vārnas klakstošos vēstījumus.
- Buks Maligans piepeši saņēma Stīvenu aiz elkoņa un kopā ar viņu apstaigāja torni, bet kabatā, kur viņš tos bija iebāzis, klakstēja bārdasnazis un spogulis.
- Augstpapēžu kliksti un klasisko laiviņu klaksti, sporteņu dumpāšana un šņorkurpju pašapzinīgā bungāšana.