kladzināt1
kladzināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kladzinu | kladzinām | kladzināju | kladzinājām | kladzināšu | kladzināsim |
| 2. pers. | kladzini | kladzināt | kladzināji | kladzinājāt | kladzināsi | kladzināsiet, kladzināsit |
| 3. pers. | kladzina | kladzināja | kladzinās | |||
Pavēles izteiksme: kladzini (vsk. 2. pers.), kladziniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kladzinot (tag.), kladzināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kladzinātu
Vajadzības izteiksme: jākladzina
1.parasti formā: trešā persona Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par vistām).
2.sarunvaloda Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); atkārtoti paust (baumas, ziņas).
2.1.transitīvs
3.apvidvārds Klakšķināt ar mēli vai zobiem.
Avoti: LLVV, NeV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – inspektors atzīst, vistai dusmīgi kladzinot un Annas žagatai žadzinot.
- Vecā vālodze jau vairāk nekā gadu bija kladzinājusi par nāves rituāliem.
- Jo tad, kad mēs kā vistas staigājam un kladzinām,
- Nr. 4 un gailis kladzinādami un ķērkādami plivinās augšā lejā.
- — Interfronte taču toreiz kladzināja, ka mēs nepratīsim valdīt savā valstī.