klaboņa
klaboņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klaboņa | klaboņas |
| Ģen. | klaboņas | klaboņu |
| Dat. | klaboņai | klaboņām |
| Akuz. | klaboņu | klaboņas |
| Lok. | klaboņā | klaboņās |
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → klabēt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Soļu raitā klaboņu, čukstu šalkas un durvju roktura sitieni.
- Dzirdēt, steļļu klaboņu un redzēt kā top krāsainas segas.
- Un iedomājieties to troksni, brēku, aurus, dārdoņu un klaboņu.
- No šīs vietas cauri Rimroka pakavu klaboņai Toms atkal sadzirdēja zirgu zviedzienus.
- Tagad atkal varēja dzirdēt vienīgi vilciena riteņu klaudzēšanu un klaboņu.