klīsteris1
klīsteris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klīsteris | klīsteri |
| Ģen. | klīstera | klīsteru |
| Dat. | klīsterim | klīsteriem |
| Akuz. | klīsteri | klīsterus |
| Lok. | klīsterī | klīsteros |
1.Līme, ko gatavo no miltiem vai cietes.
2.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Neizdarīgs, slinks cilvēks, uz kuru nevar paļauties.
3.sarunvaloda Uzbāzīgs cilvēks.
Avoti: LLVV, Žrg
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atdzesējot cietes klīsteri, veidojas elastīga masa — gels.
- Tur vajadzēja kārtīgu klīsteri, lai pielīmētu.
- Ar pārlieku ilgu blenderēšanu neaizraujies, citādi zupa kļūs kā klīsteris, jo blenderējot kartupeļiem izdalās ciete.
- Karstā ūdenī cietes graudi uzbriest un sairst, veidojot stigru koloīdu šķīdumu, ko sauc par klīsteri.
- Sajūta, kā grābātos pa biezu, ķepīgu, ledainu klīsteri.