kimbri
kimbri
Ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Jitlandes pussalas ziemeļos 2. gs. b. p. m. ē. virzījās uz dienvidiem un 102. g. p. m. ē. ieņēma Itālijas ziemeļdaļu; 101. g. p. m. ē. romieši sakāva pie Vercelli pilsētas (starp Turīnu un Milānu).
Avoti: EV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Notika daudi nemieri, jo kimbri gribēja padarīt pārējos par kalpiem.
- Un kimbri, un harīdi, un semnoni, un tā apgabala citas ģermāņu tautas caur sūtņiem manu un romiešu tautas draudzību lūdza.
- Šajā naidā viņi bija kā suņi, mezdamies čupā; tie, kurus kimbri bija uzgājuši [Prūsijā], bija kimbru nāvīgākie ienaidnieki.
- Ulmiganejā atrasto tautu kimbri pieradināja pie sava dzīves veida; viņi [dzēra] no abiem dzērieniem, piedzērās un kļuva neprātīgi vīri, un ar laiku - nežēlīgi karavīri.
- Nopostījuši Galliju, kimbri atkal izgāja no mūsu novadiem, nodarījuši mums lielu nelaimi, un devās uz citam zemern; viņi atstāja mums mūsu tiesības, likumus, laukus, brīvību.