kibitka
kibitka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kibitka | kibitkas |
| Ģen. | kibitkas | kibitku |
| Dat. | kibitkai | kibitkām |
| Akuz. | kibitku | kibitkas |
| Lok. | kibitkā | kibitkās |
1.Pārjumti rati vai kamanas (Krievijā, līdz 20. gs. sāk.).
2.Dzīvojamā telts (klejotāju tautām).
3.Neliela māla kleķa vai nededzinātu ķieģeļu māja (Vidusāzijā).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šie tā sakautrējās un saminstinājās, ka no kauna ielīda zemē ar visām savām kibitkām.
- Par visiem kaimiņiem visaugstāk lietuvji vērtēja sarmatus, jo tie centās lietuvjiem nemaisīties pa kājām — sarmati dzīvoja kibitkās, nemitīgi braukāja pa stepēm, nemazgājās, apkārušies ar kazādām, no tāluma smirdēja pēc sarūgušām kažokādām, un vienmēr kaunējās, ka ir tādi apkrepuši un smirdoši; no tā arī cēlies vārds sarmata.
- Dāmu cepurēm fasoni mainījās bieži, tomēr viens no galvenajiem bija " kibitka".