keti
kets vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kets | keti |
Ģen. | keta | ketu |
Dat. | ketam | ketiem |
Akuz. | ketu | ketus |
Lok. | ketā | ketos |
ketiete sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ketiete | ketietes |
Ģen. | ketietes | ketiešu |
Dat. | ketietei | ketietēm |
Akuz. | ketieti | ketietes |
Lok. | ketietē | ketietēs |
1.Tauta, dzīvo Krievijā Jeņisejas vidusteces un lejteces apgabalos, valoda savrupa, seno taigas mednieku un zvejnieku cilšu pēcteči.
Stabili vārdu savienojumiKetu valoda.
- Ketu valoda vārdkoptermins — vienīgā dzīvā Jeņisejas valodu saimes valoda, pārējās šās saimes valodas izmirušas 18.-19. gs., rakstības nav
2.Šīs tautas piederīgais.
Avoti: LLVV