kentaurs
kentaurs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kentaurs | kentauri |
| Ģen. | kentaura | kentauru |
| Dat. | kentauram | kentauriem |
| Akuz. | kentauru | kentaurus |
| Lok. | kentaurā | kentauros |
kentaure sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kentaure | kentaures |
| Ģen. | kentaures | kentauru |
| Dat. | kentaurei | kentaurēm |
| Akuz. | kentauri | kentaures |
| Lok. | kentaurē | kentaurēs |
1.joma: mitoloģija Mītiska būtne (gk. senajiem grieķiem) – daļēji cilvēks, daļēji zirgs, dažkārt arī ar spārniem.
2.sarunvaloda Puisis, vīrietis.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un rezultātā rodas tāds kentaurs - ne zirgs, ne cilvēks.
- Pūks, kentaurs, baznīca impresionisma gleznā, draugs fotogrāfijā.
- Raksti Latvijā publicēti žurnālos „ Kentaurs", „ Studija" u.
- Mēs kā kentauri pusplikiem torsiem stāvam istabas vidū, sastingušas Matisa cienīgā dancī.
- Vienīgais, ko nesaproti, – vai kentauri eksistē.