kenotafs

Kaps bez apbedījuma; kapa piemineklis svešumā mirušam, kritušam vai bez vēsts pazudušam cilvēkam.

Avoti: SV99

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Dziļi varoņu likteņi, dzīves patiesība, dabisks dzīvās valodas plūdums un rakstnieka balss īstums un autentiskums - tāds ir simboliskā pieminekļa – kenotafa – materiāls.
Ģimnāzijam bija divas galvenās ieejas: viena veda pa Siopes ( Klusuma) ielu uz pirtīm, bet otra gar Ahilleja kenotafu uz agoru un ellanodikeju.
Arī apbedīšanas veidi kapulaukos mēdz būt dažādi: inhumcijas ( jeb t.s. skeletkapi, mirušie apbedīti vai nu ar vai bez piedevām, ar vai bez šķirsta visdažādākajās pozās); kremācijas ( jeb t.s. ugunskapi, ķermenis tiek sadedzināts sārtā, reizēm ar visām līdzi dotajām lietām, kremētie kauli var tikt aprakti urnās, bedrēs vai izkārtoti anatomiskā secībā, tāpat arī lietas); kenotafi ( jeb t.s. simboliskie apbedījumi, tiek apbedītas tikai lietas, bez mirušā ķermeņa).
Dundagas baznīcā saglabājies K. J. fon der Ostenzakena kenotafa fragments.
Ezera krastā atrodas viens no senākajiem agrā dzelzs laikmeta kenotafiem — Lazdiņu uzkalniņš.