kelērija
kelērija
formā: daudzskaitlis Graudzāļu dzimtas ģints ("Koeleria"), lakstaugi ar ložņājošiem sakneņiem vai bez tiem, stiebri stāvi ar lapām, ~40 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
Stabili vārdu savienojumiDižā kelērija. Piramidālā kelērija.
- Dižā kelērija taksons — kelēriju suga ("Koeleria grandis")
- Piramidālā kelērija taksons — kelēriju suga ("Koeleria pyramidata")
- Sekstainā kelērija taksons — kelēriju suga ("Koeleria cristata")
- Zilganā kelērija taksons — kelēriju suga ("Koeleria glauca")
Avoti: LD, LE1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zemā auguma graudzāles, piemēram, auzenes, grīšļi, kelērijas, zemzālītes un dažādas stipas labi izskatīsies viršu, ēriku un dažādu zemo skujeņu dobēs.
- Sekstainā kelērija
- Sastopamas vismaz divas no šādām augu sabiedrības raksturojošo sugu kopas sugām: mazais mārsils Thymus serphyllum, smiltāja neļķe Dianthus arenarius s.l., zilganā kelērija Koeleria glauca, pļavas silpurene Pulsatilla pratensis.
- Sastopamas vismaz divas no šādām pamatsabiedrības un subasociācijas raksturojošo sugu kopas sugām: mazais mārsils Thymus serphyllum, smiltāja neļķe Dianthus arenarius s.l., zilganā kelērija Koeleria glauca, pļavas silpurene Pulsatilla pratensis.
- Lakstaugi: divmāju kaķpēdiņa Antennaria dioica, smilts grīslis Carex arenaria, lodvārpu grīslis Carex pilulifera, virsāja grīslis Carex ericetorum, iesirmā kāpsmildzene Corynephorus canescens, smiltāja neļķe Dianthus arenarius s.l., aitu auzene Festuca ovina, kāpu auzene Festuca sabulosa, kalnu norgalvīte Jasione montana, zilganā kelērija Koeleria glauca, stāvā vilkakūla Nardus stricta, mazā mauraga Pilosella officinarum, pļavas silpurene Pulsatilla pratensis, kodīgais laimiņš Sedum acre, pazvilā misiņsmilga Sieglingia decumbens, mazais mārsils Thymus serpyllum, matainais āboliņš Trifolium arvense, zemteka Veronica officinalis.