kazrags
kazrags vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kazrags | kazragi |
| Ģen. | kazraga | kazragu |
| Dat. | kazragam | kazragiem |
| Akuz. | kazragu | kazragus |
| Lok. | kazragā | kazragos |
1.Stagars.
2.apvidvārds Kalnu āzis.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tur, kur tagad ir Uzvaras laukums, ķēru kurkuļus un kazragus,» atceras baušķeniece.
- Parīzē sarakstītajā satīriskajā romānā " Direktors Kazrags" ( 1927) tēlota veikalnieku un baņķieru vide.
- Gan no vienas, gan no otras viņš šad tad mēģināja noķert kādu ķīsi vai kazragu.
- Vecais onkulis bija ķēris kazragus.
- Atpakaļceļš pa noblietēto jūras krastu, kraukšķot gliemežvākiem un mēģinot izvairīties no kazragiem — mazām zivtiņām ar asiem durklīšiem — ir atspirdzinošs un viegls.