kazaskāja
kazaskāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kazaskāja | kazaskājas |
Ģen. | kazaskājas | kazaskāju |
Dat. | kazaskājai | kazaskājām |
Akuz. | kazaskāju | kazaskājas |
Lok. | kazaskājā | kazaskājās |
Papiross, ko veido, ietinot tabaku avīžu papīrā; kazas kāja.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pie kaimiņa viņš vēl dabūja nedaudz zāles kazaskājai.
- Iespraudis kazaskāju starp lūpām, ar otru roku Tušs uzšķīla špicku un pielaida uguni.
- Piesēdies uz beņķīša zem loga, Tušs satina kazaskāju — bija jau iemanījies šajās dienās.
- Smaržoja tik spēcīgi, ka uznāca šķavas, bet jauna klizma — nebija papīra, no kura uztīt kazaskāju.
- Kazaskājas gals spēji uzliesmoja — aizsvilās avīze, bet tad jau iekvēlojās arī tabaka, un Tušs, piemeties turpat uz palodzes, ievilka dziļi plaušās dūmu.