kavatīne
kavatīne sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; joma: mūzikaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kavatīne | kavatīnes |
| Ģen. | kavatīnes | kavatīņu |
| Dat. | kavatīnei | kavatīnēm |
| Akuz. | kavatīni | kavatīnes |
| Lok. | kavatīnē | kavatīnēs |
1.Neliela liriska ārija (operā), parasti bez tempa maiņām.
2.Plašs, pamatīgs opertēla raksturojums izvērstā virtuozā, parasti divdaļu, kompozīcijā.
Avoti: LLVV, MūV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Varbūt viņa atgrieztos no tās, ja varētu dungot kavatīnes ar savu tenoru, bet es šaubos.
- Solo dziedājumi sīkāk iedalās kā ārija, ariozo, arieta, kavatīne, dziesma, romance, rondo, kuplejas un rečitatīvs jeb muzikālā runa.
- solodziedājumi ( ārija, ariozo, kavatīne, monologs)
- Latviešu valodā šis vārds LLVV atzīmēts kā mūzikas termins kavatīne - es, dsk. ģen. - ņu, s. kavatīna - as, s.; mūz. ‘neliela liriska ārija ( operā), parasti bez tempa maiņām’ ( LLVV 4, 1980, 221), bet ТСБМ nav norādes uz mūzikas sfēru ( ТСБМ 2, 1978, 571), savukārt norādes uz mūzikas sfēru ir baltkrievu-krievu vārdnīcā ( БРС) : муз.
- Viņa ilgi tielējās , līdz beidzot piekrita izpildīt Rozīnas kavatīni no Seviļas bārddziņa