kaušs
kaušs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kaušs | kauši |
| Ģen. | kauša | kaušu |
| Dat. | kaušam | kaušiem |
| Akuz. | kaušu | kaušus |
| Lok. | kaušā | kaušos |
1.Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas; cilpturis.
2.Virlops1.
Stabili vārdu savienojumiKaušu zāles.
- Kaušu zāles apvidvārds, taksons — Tīruma cietsēkle ("Lithospermum arvense")
Avoti: KV, EH