kareklis
kareklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kareklis | karekļi |
| Ģen. | karekļa | karekļu |
| Dat. | kareklim | karekļiem |
| Akuz. | karekli | karekļus |
| Lok. | kareklī | karekļos |
1.Rotājums piekariņa veidā (piemēram, pie tērpa, rotas lietām); karama rotas lieta.
2.Tas, kas ir piekārts, pakārts (kur) un nokarājas.
3.Rīks, priekšmets (kā) uzkāršanai.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpat maz efektīvi ir putnu biedēkļi, spīguļi un karekļi.
- – Še, māšel, nopērc sev kādu karekli vai zīda lakatu!
- Antīks kareklis un jauna sudraba rokassprādze, apkalta ar melniem granīta akmentiņiem.
- Tādus, kas paņems naudu rokās un neatdos par karekļiem vai vēl kaut ko.
- Pazīmes – cik-vien-var blondi mati, dekoltētas krūtis, šajā gadījumā iežmiegtas melnā, plastmasas nagi, solārijs, kaut kur pa kādam brenda kareklim – šur un tur.