karbols
karbols vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | karbols | karboli |
| Ģen. | karbola | karbolu |
| Dat. | karbolam | karboliem |
| Akuz. | karbolu | karbolus |
| Lok. | karbolā | karbolos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gar pašu zemi plūst spiedīga sviedru un karbola smaka.
- Ik pa brīdim nosmaržo gaņģi — galvenā vetārsta Serafima gaņģis pēc joda un karbola, braucēju kabūzis pēc dažādām ierīvējamām zālēm, aizjūga krāmūzis pēc lineļļas un rūgtas ādas, kalēju piederumi pēc saltas dzelzs un karsti berztiem nagiem.
- No asās karbola smakas slimnīcas palātā cērtas asaras.
- Taču tai nav tīruma atmatenei raksturīgās anīsa smaržas, bet ir īpatnēja pretīga karbola smaka.
- Lai puisēns pakļautos ( parasti puisēns nepakļāvās), māte iedeva ar kulaku pa dēla pieri – apmēram kā ringā bliež smagsvara bokseri - padarīdama puisēnu galīgi dullu un rāmu; tad iespieda dēlu sānos kā mēslu dakšu, tādā veidā šo nekustīgu nesa uz virtuvi, kur gaidīja pilna baļļa ar kūpošu ūdeni un saputotas ziepes, kuras smirdēja pēc karbola.