karbamīds
karbamīds vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: ķīmijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | karbamīds | karbamīdi |
| Ģen. | karbamīda | karbamīdu |
| Dat. | karbamīdam | karbamīdiem |
| Akuz. | karbamīdu | karbamīdus |
| Lok. | karbamīdā | karbamīdos |
Balta, kristāliska viela, ogļskābes amīds (urīnviela), ko izmanto, piemēram, mēslojumam, lopbarībai, plastmasu ražošanā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vienlaikus tiek pieļauts arī rezerves variants - saražotā karbamīda šķīduma izmantošanu mēslošanā.
- Patlaban pasaulē nopērkamais karbamīds visā pasaulē tiek ražots no dabasgāzes.
- ka no apkārtējo cūku mēsliem ar to tiks ražots karbamīds,
- Ik mēnesi paredzēts saražot aptuveni 200 tonnas karbamīda šķīduma.
- 1828.gadā Frīdrihs Vēlers ( Friedrich Wöhler) pirmais ieguva organisku vielu - urīnvielu jeb karbamīdu, kas ir urīna sastāvdaļa, no neorganiskas vielas - amonija cianāta NH4OCN.